Vīna studija

ir vēsturiska Francijas zeme valsts centrālās daļas austrumos. Tā ir izslavēta ar vīna smalko garšu un senu vīna darīšanas vēsturi. Burgundijas galvenās tumšo vīnogu šķirnes ir ‘Pinot Noir’ un ‘Gamay’, gaišo vīnogu šķirnes - ‘Chardonnay’, ‘Aligoté’, ‘Sauvignon Blanc’, kuras raksturo elegance un izteiksmīgs garšas un aromātu salikums. Burgundiju var nosacīti iedalīt 5 apgabalos. Uz ziemeļiem atrodas pazīstamais Šablī apgabals, kur ir izcili apstākļi gaišo vīnogu šķirnes ‘Chardonnay’ audzēšanai, savukārt centrālajā daļā Kotdorā galvenā saimniece ir tumšo vīnogu šķirne ‘Pinot Noir’.  Par Beaujolais (božolē) dzimteni dēvē Buzeronas un Gamē ciemu. Lai gan senāk tas bija iemantojis sliktu slavu, jaunā božolē reputācija pēdējos gados ir sasniegusi jaunus augstumus. Ļaudis visā pasaulē ar nepacietību gaida jauno božolē!

Šampaņa ir reģions, kur galvenokārt tiek ražoti baltie un sārtie dzirkstošie vīni. Šampaņa atrodas uz ziemeļaustrumiem no Parīzes, un, kā vēstī tās nosaukums, tās galvenā specialitāte ir dzirkstošie vīni un šampanieši. Populārākās vīnogu šķirnes ir gaišā ‘Chardonnay’ un tumšās ‘Pinot Noir’ un ‘Pinot Meunier’. Šim reģionam raksturīgais klimats neļauj vīnogām strauji nogatavoties, tāpēc tās saglabā izcilu dzirkstošo vīnu darīšanai vajadzīgo skābumu. Šampaniešu nogatavināšanai tiek izmantoti simtiem kilometru gari un vēsi pazemes pagrabi. Šampaņas galvaspilsētā Reimsā tādi pagrabi ir saglabājušies no seno romiešu laikiem, jo viņi par būvmateriālu pilsētas celšanai izmantoja kaļķakmeni, zem zemes atstājot tukšas alas.

Bordo ir viens no Francijas populārākajiem un lielākajiem vīna darīšanas reģioniem, kurā ir 38 apakšreģioni. Bordo ir sarkanvīna meka ar tam raksturīgajām šķirnēm ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Merlot’, ‘Cabernet Franc’, ‘Petit Verdot’ un ‘Malbec’. Plašais reģions piedāvā ļoti bagātīgu vīnu garšu un aromātu buķeti. Šiem vīniem ir raksturīgas piesātinātas upeņu un plūmju garšas. Populārākās baltvīna vīnogu šķirnes ir ‘Semillon’, ‘Sauvignon Blanc’ un ‘Muscadelle’.

Luāra ir diezgan plašs vīnu reģions, kas sākas gandrīz Francijas centrālajā daļā un stiepjas gar Luāras krastiem līdz pat Atlantijas okeānam. Šis vairāk nekā 1000 km garais Luāras baseins aptver lielu teritoriju ar daudzveidīgu klimatu. Luāra spēj piedāvāt sausus vai saldus baltvīnus, vieglus vai spēcīgus sarkanvīnus, dažādu raksturu dzirkstošos vīnus un sārtvīnus. Šī reģiona kopējā iezīme — vīnogas nenogatavojas tik ātri kā Francijas dienvidos, tādēļ Luāras baltvīniem ir raksturīga gaišāka krāsa, mazāk izteikta augļu un ogu garša. Populārākās šī reģiona vīnogu šķirnes ir ‘Chenin Blanc’ un ‘Muscadet’. ‘Cabernet Franc’ un ‘Cabernet Sauvignon’ ir šim reģionam raksturīgākās tumšo vīnogu šķirnes.

Ronas ielejā ir 2 atšķirīgi vīna reģioni Ziemeļrona un Dienvidrona, ko apvieno Ronas upe. Ziemeļrona ir ‘Syrah’ jeb ‘Syraz’ sarkanvīna meka. Šo vīnogu šķirni apvij arī dažādas leģendas. Viena no tām vēstī, ka tās pirmsākumi ir Senās Persijas (tagad Irānas) pilsētā Šīrāzā, tomēr populārā vīna mūsdienu šūpulis ir Austrālija. ‘Syrah’ vīnam ir raksturīga piesātināta krāsa un garša, ko atkarībā no klimata un augsnes papildina dažādas garšas nianses: ogu, šokolādes, melno piparu un citi toņi. Dienvidronas populārākā tumšo vīnogu šķirne ir ‘Grenache’, un populārākais vīns ir „Châteauneuf-du-Pape”, kura ražošanai tiek izmantotas 13 šķirņu vīnogas. Tas ir piesātināts, izteiksmīgs vīns ar pikantu garšu.

Provansa ir tipisks sārtvīna reģions, kas atrodas Francijas dienvidos starp Alpiem un Vidusjūru. Aptuveni 90 % šajā reģionā ražoto vīnu ir sārtvīni (rosé). Franču Rivjēras klimatam raksturīgie saule, jūra, kalni, lavandu lauki, plūmes, persiki, garšvielas un augļi ir piesātinājuši šī reģiona vīnu garšas buķeti. Populārākās vīnogu šķirnes šajā reģionā ir tumšās vīnogas ‘Grenache Noir’, ‘Cinsault’, ‘Syrah’, ‘Mourvèdre’, ‘Carignan’, ‘Counoise’, ‘Tannat’, ‘Cabernet Sauvignon’, kā arī gaišās ‘Sauvignon Blanc’, ‘Clairette’, ‘Bourboulenc’, ‘Marsanne’, ‘Roussanne’ un ‘Grenache Blanc’.

Elzasa ir tipisks baltvīna reģions — tas veido 90 % saražotā vīna. Tā atrodas Francijas austrumos un robežojas ar Vāciju. Elzasas vīniem ir raksturīga saldu un svaigu smaržu buķete. Šī reģiona vīna ražotāji neizmanto ozola mucas, lai pievienotu tam garšu bagātību. Elzasas atrašanās vieta noteic, ka šajā reģionā populārākajām vīnogu šķirnēm ‘Gewürztraminer’ (19 %) un ‘Riesling’ (20 %) ir vācu izcelsme, tomēr ir svarīgi izcelt faktu, ka Elzasā vīnu no tām dara citādi nekā Vācijā, tādējādi izveidojot neatkārtojamu garšu un smaržu buķeti. Populāras ir arī vīnogu šķirnes ‘Pinot Blanc’ (21%), ‘Pinot Gris’ (15%), ‘Muscat’ (3 %) un ‘Sylvaner’ (7,5 %). ‘Pinot Noir’ (10 %) ir populārākā Elzasas sarkanvīnu vīnogu šķirne.

Veneto ir viens no nozīmīgākajiem vīnu ražošanas reģioniem Itālijā. Populārākās gaišo vīnogu šķirnes ir ‘Prosecco’ jeb ‘Garganega’, ‘Chardonnay’ un ‘Pinot Grigio’, bet tumšo — ‘Corvina’, ‘Rondinella’, ‘Molinara’, ‘Raboso’, ‘Cabernet’ un ‘Merlot’. Reģions atrodas starp Dolomītu Alpiem un Adrijas jūru. Patīkamais un siltais klimats piešķir šī reģiona vīniem izteiktu augļu un ogu aromātu.

Pjemonta ir vīnu reģions, kas atrodas starp Alpiem un Vidusjūru Itālijas ziemeļrietumos. Tas ir viens no izcilākajiem vīnu reģioniem pasaulē, par ko ir jāpateicas vienreizīgajam klimatam: kalnu tuvumam, siltajiem saules stariem un mērenam nokrišņu daudzumam. Viens no reģiona veiksmes stāstiem jau vairākas desmitgades ir dzirkstošais baltvīns „Moscato d'Asti”. Populāras vīnogu šķirnes šajā reģionā ir ‘Moscato’, ‘Cortese’, ‘Arneis’ (gaišās vīnogas) un ‘Nebbiolo’, ‘Barbera’, ‘Dolcetto’ (tumšās vīnogas).

Toskāna ir viens no gleznainākajiem Itālijas vīna reģioniem, kas atrodas valsts centrālajā daļā. Toskānas ģeogrāfiskais stāvoklis, saules stari, jūras tuvums un reljefs veido izcilus apstākļus aromātiska vīna ar sabalansētu skābuma un salduma attiecību darīšanai. Populārākās tumšo vīnogu šķirnes ir ‘Sangiovese’ un ‘Montepulciano’, savukārt baltvīniem populārākās ir šķirņu ‘Vermentino’, ‘Vernaccia’ un ‘Trebbiano’ vīnogas.

Itālijas lielākajai salai Sicīlijai ir būtiska nozīme Eiropas vīnu vēsturē un attīstībā. Tā ir bijusi Eiropas vīnu centrs vairākus gadsimtus. Šajā laikā būtiski ir mainījies arī kultivēto vīnogu klāsts. Pašlaik populārākās uz salas kultivētās vīnogu šķirnes ir ‘Nero d’Avola’ un ‘Frappato’ (tumšās), kā arī ‘Grillo’, ‘Moscato’, ‘Chardonnay’ un ‘Inzolia’ (gaišās). Salas vienreizīgais sausais klimats ar salai raksturīgajām vēja brāzmām no jūras nodrošina lieliskus apstākļus bioloģisko vīnogu audzēšanai. Mainīga gaisa plūsma mazina dažādu parazītu un slimību veidošanos uz vīnogām, kas tādējādi ļauj vīnkopjiem izvairīties no ķimikāliju izmantošanas.

Kampānija ir viens no senākajiem vīna reģioniem Itālijā. Tā centrs ir Neapole. Izsenis šis reģions ir dēvēts par laimīgo zemi. Vīna darīšanai ir bijusi īpaša nozīme. Reģiona vīndari ir izmantojuši dažādas inovatīvas metodes, lai attīstītu un pilnveidotu reģiona vīnu garšu. Te ražo vīnu ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Aglianico del Taburno. Popularākā sarkanvīna vīnogu šķirne ir ‘Aglianic’, savukārt baltvīna — ‘Fiano’, ‘Falanghina’ un ‘Greco’.

Trentīno-Alto Adidže, kas atrodas Itālijas ziemeļu daļā Dolomītu Alpu piekājē, izceļas ar vīniem, kam vīnogas ir audzētas aptuveni 900 m virs jūras līmeņa. Šim reģionam ir raksturīgas mēreni siltas vasaras, kā arī aukstas un sniegotas ziemas. Šis klimats, protams, nosaka arī Trentīno reģiona vīnu īpašības. Baltvīnam ir raksturīga zeltaina nokrāsa un ziedu aromāts. Populārākās gaišo vīnogu šķirnes ir ‘Riesling’, ‘Müller-Thurgau’ un ‘Gewürztraminer’, savukārt šķirņu ‘Teroldego’ un ‘Lagrein’ vīnogas piešķir sarkanvīniem tumšu, piesātinātu krāsu un izteiktu augļu garšu.

Lombardija ir Itālijas lielākais un visblīvāk apdzīvotais reģions, kas atrodas valsts ziemeļos pie Alpiem un arī Alpos. Šis reģions izceļas ar skaisto dabu — kalnu ezeriem, industriālo attīstību, kā arī kulinārijas izsmalcinātību. Tieši Lombardijā ir visvairāk Michelin zvaigžņu ieguvušo restorānu. Šajā reģionā vīnogulāju kultivēšana ir bijusi populāra jau Senās Romas laikā, kad Milāna bija nozīmīgs tirdzniecības centrs. Daudzas vīna darītavas tagad atrodas klosteros, un vīna darīšanā tiek izmantotas senas metodes, kas, protams, padara šī reģiona vīnu vēl īpašāku. Populārākās tumšo vīnogu šķirnes ir ‘Bonarda Piemontese’, ‘Molinara’ un ‘Corvina’, bet gaišo — ‘Trebbiano di Lugana’ un ‘Garganega’.